Kā kļūt par ierēdni?

Vai visi ministriju darbinieki ir ierēdņi un vai par ierēdni var kļūt pensijas vecumā? Vai ar ierēdni tiek slēgts darba līgums un kāda ir bonusu sistēma? Skaidrojam, kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par vispārējā valsts civildienesta ierēdni un kā tiek regulētas civildienesta attiecības?

Darbs valsts civildienestā

Valsts tiešās pārvaldes iestādēs – ministrijās un to padotības iestādēs – strādājošie ir nodarbināti dažādās tiesiskajās attiecībās. Nodarbinātības attiecību veidus iedala īpašo amatu tiesiskajās attiecībās, darba tiesiskajās attiecībās un valsts dienesta attiecībās. Valsts civildienests ir viens no valsts dienesta attiecību veidiem. Paralēli valsts civildienestam Latvijā pastāv arī tādi valsts dienesta veidi kā dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs (Valsts policijā (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts robežsardzē, šo iestāžu padotībā esošajās koledžās un Iekšējās drošības birojā) un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestāžu dienests un militārais dienests u. c.

Līdz ar to valsts civildienesta ierēdnis nav jebkura valsts tiešajā pārvaldē nodarbināta persona, bet gan īpaša nodarbināto grupa, kurai ir noteiktas funkcijas. To, kas ir ierēdnis, nosaka Valsts civildienesta likuma 3.panta 1.daļa. Proti, ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē:

• veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju;
• koordinē nozares darbību;
• sadala vai kontrolē finanšu resursus;
• izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu;
• sagatavo vai izdod administratīvos aktus;
• sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

Līdz ar to, ja nodarbinātā amata aprakstā ir iekļauta vismaz kāda no šīm funkcijām, tad attiecīgais amats ir ierēdņa amats.

Ierēdnim ir ne tikai noteiktas funkcijas, bet arī noteiktas darbavietas, proti, ierēdņi strādā tikai valsts tiešās pārvaldes iestādēs (bet ne visās), proti, ministrijās un to padotības iestādēs. Tas ir svarīgi, jo, piemēram, pašvaldībās un to iestādēs nodarbinātie nav ierēdņi. Gandrīz visi pašvaldībās nodarbinātie ir personas, kas strādā uz darba līguma pamata, līdz ar to uz viņiem neattiecas Valsts civildienesta likuma regulējums. Tāpat ierēdņi nav arī VP policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. Lielākā daļa šajās iestādēs nodarbināto ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm un uz tām attiecas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums.

Latvijā pastāv gan vispārējais, gan specializētais valsts civildienests. Specializētais valsts civildienests ir raksturīgs diplomātiskajam un konsulārajam dienestam un tā darbību regulē Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, kas šī raksta ietvaros netiks aplūkots. Tāpat specializētais valsts civildienests ir raksturīgs arī Valsts ieņēmumu dienestam, kura darbību regulē likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” kopsakarā ar Valsts civildienesta likumu.

Prasības pretendentiem

Valsts civildienesta likuma 7.panta 1.daļā ir noteiktas ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības. Par ierēdni var kļūt persona:

• kura ir Latvijas pilsonis;
• kura pārvalda latviešu valodu;
• kurai ir augstākā izglītība;
• kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (atbilstoši Valsts civildienesta likuma 7.panta 1.¹ daļai un 8.panta 2.daļai valsts civildienestā var pieņemt personu, kas ir sasniegusi valsts noteikto pensijas vecumu, ja amats ir vakants uz noteiktu laiku un iestāde, izsludinot konkursu, ir norādījusi, ka šāda persona var pretendēt uz attiecīgo amatu);
• kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
• kurai sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt ierēdņa amatu;
• kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
• kura nav vai nav bijusi Padomju Savienības, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
• kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.

Šīm prasībām ir jāatbilst ikvienam ierēdņa amata pretendentam un ierēdnim, kas ieņem amatu.

Ņemot vērā katra konkrētā amata specifiku, iestādes nosaka papildu prasības. Piemēram, Valsts civildienesta likumā ir noteikta prasība pēc augstākās izglītības, taču iestāde var noteikt konkrētu izglītības līmeni un jomu (piemēram, bakalaura vai maģistra grāds, jurista vai ekonomista kvalifikācija), kas nepieciešama konkrētā amata veikšanai. Noteiktu amatu izpildei var būt nepieciešama pieredze kādā noteiktā jomā (piemēram, projektu vadībā, datu analīzē vai darba pieredze jurista amatā) vai pieredze vadošā amatā, ja tiek meklēts struktūrvienības vai iestādes vadītājs. Tāpat, ja amatam ir nepieciešamas īpašas prasmes, piemēram, noteiktu svešvalodu zināšanas (ja darba pienākumi ietver starptautisko sadarbību vai iestādes pārstāvību Eiropa Savienības līmenī) vai transportlīdzekļa vadīšanas apliecība (piemēram, inspektoriem, kuriem nepieciešams veikt kontroles).

_______________________________________________________________________

Lai persona, kura vēl nav ierēdnis, varētu par tādu kļūt, tai ir obligāti jāpiedalās atklātā konkursā

_________________________________________________________________________

Valsts tiešās pārvaldes iestādēm ir salīdzinoši plaša rīcības brīvība, nosakot prasības katram amatam. Vienlaikus prasībām ir jābūt pamatotām un objektīvi nepieciešamām amata pienākumu veikšanai.

Valsts tiešās pārvaldes iestādēs strādā ļoti dažādu profesiju pārstāvju, līdz ar to tās nav darba vieta tikai juristiem, bet arī dažādu citu profesiju pārstāvjiem.

Atklāts konkurss

Vakantu ierēdņa amatu var aizpildīt divos veidos – izsludinot atklātu pretendentu konkursu vai pārceļot vakantajā amatā citu valsts civildienestā esošu ierēdni.

Lai persona, kura vēl nav ierēdnis, varētu par tādu kļūt, tai ir obligāti jāpiedalās atklātā konkursā. Konkursā var piedalīties jebkurš pretendents, kurš atbilst izvirzītajām prasībām, tajā skaitā arī citi ierēdņi. Valsts tiešās pārvaldes iestāde nevar ierēdņa amatā iecelt personu, kas līdz šim iestādē strādājusi uz darba līguma pamata, ja šī persona nav piedalījusies atklātā konkursā. Atklāta konkursa mērķis ir izraudzīties amatam piemērotāko un atbilstošāko pretendentu, un to var nodrošināt, izsludinot atklātu pretendentu konkursu un ļaujot tajā pieteikties visiem interesentiem.

Atklātu konkursu uz ierēdņa amatu valsts tiešās pārvaldes iestāde izsludina Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā. Izsludinot konkursu, sludinājumā norāda amata pretendentiem izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu (tas nav īsāks par 10 dienām un garāks par 30 dienām no izsludināšanas dienas) un iesnieguma iesniegšanas vietu.

Lai pārliecinātos par pretendentu atbilstību izsludinātajai vakancei, iestādes vadītājs vai ministrs izveido pretendentu vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprina amata pārbaudes kritērijus, pēc kuriem tiek izvērtēta pretendentu atbilstību vakantajam amatam. Komisija izvērtē saņemtos pieteikumus un iesaka iestādes vadītājam vai ministram piemērotāko pretendentu vai pretendentus. Iestādes vadītājs savukārt izvērtē komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā, savukārt ministrs ir tas, kurš pieņem lēmumu par iestādes vadītāja iecelšanu amatā.

Atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām, starp ierēdni un iestādi, kurā tas pildīs dienestu, netiek slēgts darba līgums, kas raksturīgs darba tiesiskajās attiecībās nodarbinātajiem. Tā kā valsts civildienests ir viens no valsts dienesta veidiem un pieder pie publiski tiesiskajām attiecībām, ierēdni amatā ieceļ ar administratīvu aktu.

Valsts civildienesta likumā nav noteikta konkursa norises kārtība un to neregulē arī citi normatīvie akti. Līdz ar to konkursa norises kārtības noteikšana ir katras iestādes ziņā. Proti, tas, cik un kādas kārtas ir konkursam, ir atkarīgs no konkrētās iestādes un, iespējams, pat amata, uz kuru konkurss izsludināts. Tipiskas atlases procesa sastāvdaļas ir saņemto dokumentu izvērtēšana un darba intervija, kā arī bieži iestādes izmanto dažādus zināšanu pārbaudes uzdevumus vai testus.  

Izņēmums ir valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība – tā ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.293 “Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība”. Konkursus uz iestāžu vadītāju amatiem kopš 2015.gada centralizēti organizē Valsts kanceleja un tiem ir trīs kārtas:

• saņemto dokumentu izvērtēšana;
• mutvārdu intervija, kuras ietvaros pretendents skaidro savu motivāciju, prezentē savu redzējumu par iestādes vai nozares attīstību un atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem;
• kompetenču novērtēšana – tiek novērtētas piecas vadības kompetences.

Ierobežojumi

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 1.daļas 17.punktu visi ierēdņi ir valsts amatpersonas. Tas nozīmē, ka uz ierēdņiem attiecas šajā likumā noteiktie pienākumi, piemēram, pienākums iesniegt amatpersonas deklarāciju un amatu savienošanas ierobežojumi.

Ierēdņiem ir raksturīga detalizēti reglamentēta disciplināratbildība, to nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums. Disciplināratbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem, kas pastāv paralēli civiltiesiskajai, administratīvajai un kriminālatbildībai. Ierēdnim jārēķinās, ka par noteiktiem pārkāpumiem tam var tikt piemēroti arī vairāki atbildības veidi, jo katram atbildības veidam ir savs mērķis.

Disciplināratbildību ierēdnim var piemērot arī par pārkāpumiem, kas izdarīti ārpus amata pienākumu izpildes, taču tikai tādos gadījumos, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai.

Atlīdzība

Ierēdnim atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (Atlīdzības likums).

Atlīdzība šī likuma izpratnē ir darba samaksa (mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas), sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un likumā noteikto izdevumu segšana) un atvaļinājumi.

Atlīdzības likumā ir paredzētas gan tādas atlīdzības sastāvdaļas, uz kurām ierēdnim ir tiesības, gan tādas, kuru piešķiršana ir iestādes rīcības brīvības jautājums un ir atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem un tā, vai šādi papildu pasākumi ir paredzēti. Līdz ar to iespējamais bonusu veids, skaits un apmērs ir atkarīgs no iestādes, kurā ierēdnis pilda dienestu.

Lai noteiktu ierēdņa mēnešalgu, ierēdņu amatus klasificē saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, nosakot atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni, kā arī nosakot atbilstošo mēnešalgu grupu. Lai noteiktu ierēdņa mēnešalgu mēnešalgas grupas intervāla ietvaros, atbilstoši iestādē noteiktajai kārtībai, izvērtē nodarbinātā kvalifikāciju un kompetences, darba snieguma līmeni un regulāro darba apjomu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”.

_________________________________________________________________________

Atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām, starp ierēdni un iestādi, kurā tas pildīs dienestu, netiek slēgts darba līgums

_________________________________________________________________________

Papildus mēnešalgai ierēdnim ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kas nevar būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

Ierēdnim noteiktos gadījumos ir tiesības saņemt arī piemaksu ne vairāk kā 30% apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, piemēram, par papildu pienākumu pildīšanu vai prombūtnē esošas personas aizvietošanu. Piemaksu var saņemt arī par nakts darbu, darbu svētku dienās vai virsstundu darbu u. c. gadījumos. Virsstundu darbu var kompensēt arī ar apmaksātu atpūtas laiku. Ierēdnis var saņemt arī vairākas piemaksas, ievērojot Atlīdzības likumā paredzētos nosacījumus.

Ierēdnis var saņemt arī šādus ar atlīdzību saistītus bonusus, ja attiecīgajā iestādē tie ir paredzēti:

• papildu apmaksātas brīvdienas dažādos dzīves gadījumos (laulības, izlaidums, bērnu skolas gaitu uzsākšana);
• pabalstu par katru bērnu ar invaliditāti 750 eiro;
• pabalstu līdz 50% no mēnešalgas, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;
• naudas balvu ne vairāk kā mēnešalgas apmērā;
• prēmiju saskaņā ar ikgadējo darbības novērtējumu (apmērs ir atkarīgs no novērtējuma rezultāta);
• veselības apdrošināšanu (Atlīdzības likumā noteiktos gadījumos iestādei ir pienākums obligāti apdrošināt nodarbināto veselību);
• papildatvaļinājuma dienas atbilstoši darbības novērtējumam (dienu skaits ir atkarīgs no novērtējuma rezultāta un iestādē noteiktās kārtības).

Papildu atlīdzības elementiem ir arī savi nosacījumi, kas jāizpilda, lai ierēdnis tos varētu saņemt.

Tāpat ierēdnim ir tiesības uz dažādiem pabalstiem (piemēram, ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā), kompensācijām, izdevumu segšanu (piemēram, transporta vai sakaru izdevumu).

Attīstības iespējas

Viens no ierēdņa pamatpienākumiem ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai. Līdz ar to ierēdņiem (un arī citiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem) tiek piedāvāti dažādi kursi un mācības, kas ļauj attīstīt amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un kompetences.

Mācīšanās nostiprina profesionālo kapacitāti un aptver gan profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši konkrētās jomas prasībām, gan horizontālu prasmju attīstīšanu, piemēram, digitālās prasmes, kas ir būtiskas mūsdienīgas un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai. Prasmes tiek attīstītas mērķtiecīgi, balstoties uz “Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.–2027.gadam”.