Darba līgumā ir jānorāda vieta, kur darbiniekam jāveic darbs, taču praksē var rasties nepieciešamība to mainīt. Vai darba devējs drīkst darba vietu mainīt vienpusēji, un kā to pareizi noformēt? Tā kā normatīvajos aktos nav acīmredzamas atbildes uz šo jautājumu, skaidrosim galvenos darba vietas pārcelšanas juridiskos aspektus saskaņā ar aktuālo tiesu praksi!

Darba likuma (DL) 40. pantā noteiktas prasības par darba līguma formu, tostarp atbilstoši šī panta 2. daļas 4. punktam darba līgumā cita starpā jānorāda arī darba vieta. Savukārt, ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā vietā, līgumā jānorāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās.

Ja norādīta konkrēta vieta

Ja darba devējs izlēmis pārcelt darbinieka līgumā noteikto darba vietu (piemēram, ja mainās biroja atrašanās vieta vai darbinieku pārceļ uz citu struktūrvienību), darba devējam vispirms jāmēģina vienoties ar darbinieku par grozījumiem darba līgumā. Kā 2020. gada 10. decembra spriedumā lietā SKC-1335/2020 atzinis Senāts, darba vietu neuzskata par līguma būtisko sastāvdaļu, taču to iespējams mainīt, tikai pusēm vienojoties. Iepriekš noteikto darba vietu darba devējs nevar grozīt vienpusēji.

Ja darbinieks nepiekrīt

Ja darbinieks nepiekrīt parakstīt darba līguma grozījumus, darba devējs var izmantot DL 98. pantā paredzēto iespēju uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības izbeidz, ja darbinieks nepiekrīt tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Būtiski atcerēties, ka DL 98. pants tomēr nav patstāvīgs uzteikuma pamats un arī šāds darba devēja uzteikums jāpamato ar DL 101. panta 1. daļā paredzētajiem uzteikuma gadījumiem.