Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, tieši ietekmē darbiniekus un darba devējus, tādēļ tiek meklēti dažādi risinājumi, kā saglabāt darba tiesiskās attiecības. Viens no risinājumiem ir izmantot dažāda veida atvaļinājumus.

Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par t.s. bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam. Būtiski ņemt vērā, ka atbilstoši Darba likuma (DL) normām bezalgas atvaļinājums ir darbinieka prerogatīva. Proti, darbinieks var prasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu, savukārt darba devējs nevar vienpersoniski prasīt un norīkot darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Tomēr tas neizslēdz iespēju pusēm, t.i., darba devējam un darbiniekam, abpusēji vienoties par šāda atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam. Vienošanos par bezalgas atvaļinājumu ieteicams noformēt rakstveidā.

Jānorāda, ka laikā, kad darba devējs piešķīris un darbinieks izmanto bezalgas atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums saglabāt darbiniekam darbu, par kuru puses vienojušās darba līgumā, vai, ja tas nav iespējams, līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Darbinieka prerogatīva prasīt piešķirt bezalgas atvaļinājumu nenozīmē, ka darba devējam obligāti tas jāpiešķir, izņemot, ja tas paredzēts DL (piemēram, adopcijas gadījumā). Ja darba devējs, izvērtējot darbinieka iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu, konstatē, ka tā piešķiršana var negatīvi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, viņam ir tiesības nepiešķirt darbiniekam bezalgas atvaļinājumu.