Tā kā izmantot tehnoloģijas darba vidē kļūst arvien aktuālāk un populārāk, jāizvērtē un jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par attālinātā darba drošību. Regulējums, kas aptver šos aspektus, pieņemts dažādos laikos, turklāt, to izstrādājot, netika ņemtas vērā tolaik vēl neesošās tehnoloģiskās iespējas un mūsdienu darba veikšanas veidi. Līdz ar to šī raksta uzdevums ir sniegt vispārēju esošā Latvijas normatīvā regulējuma izvērtējumu un aplūkot tam paredzētos grozījumus.

Normatīvā regulējuma pamats

Darba likuma 28.panta 2.daļā paredzēts darba devēja pienākums nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, un tā neievērošana var rezultēties ar:

  • naudas sodu darba devējiem, kas var sasniegt pat 2900 eiro;
  • darbinieka uzteikuma gadījumā  arī apjomīgas atlīdzības izmaksāšanu.

Tādēļ pret šī pienākuma ievērošanu nevajadzētu attiekties vieglprātīgi.

Precīzāk darba devēja pienākumi darba drošības nodrošināšanā ir noteikti Darba aizsardzības likumā (DAL). DAL 27.panta 1.daļā paredzēta darba devēja atbildība par nodarbināto drošību un veselību darbā.