2018.gada februārī publicēts SIA "Deloitte Latvia" veikts pētījums, kurā analizēta situācija 35 Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona valstīs saistībā ar izmaksām, kas rodas darba devējam, uzteicot darba līgumu. Šajā rakstā aplūkosim pētījuma rezultātus un noderīgākos secinājumus.
Visās pētījumā iesaistītajās valstīs izvērtēti 3 darba devēja uzteikuma gadījumi (ar dažādām algām, darba stāžu uzņēmumā un darbinieka vecumu). Analizējot šos gadījumus, aprēķinātas potenciālās ar darba devēja uzteikumu saistītās izmaksas. Pētījumā aplūkots darba devēja pienākums, uzteicot darba līgumu, ņemt vērā izmaksas:
- kas rodas, paziņojot par apstākļiem, kuri ir darba līguma uzteikuma pamatā;
- saistībā ar atlaišanas pabalstu;
- saistībā ar citiem juridiskiem izdevumiem un sociālajām garantijām.
Izmaksu aprēķinu bāze
Dažādās valstīs ir atšķirīga izmaksu aprēķinu bāze. Piemēram, ja darbiniekam ir fiksētā alga, mainīgā algas daļa un gada bonusi, atsevišķās valstīs, piemērām, Luksemburgā, Portugālē un Rumānijā, uzteicot darba līgumu, kompensācijas apjomu aprēķina, pamatojoties tikai uz fiksēto algas daļu. Savukārt Latvijā darba devējam uzteikuma gadījumā darbiniekam jāizmaksā atlaišanas pabalsts, ko aprēķina, ievērojot darbinieka vidējo izpeļņu. Vidējās izpeļņas aprēķinam izmanto fiksēto algu, mainīgo algas daļu un gada bonusus.
Tādējādi no pētījuma secināms, ka Latvijā darba devēja izmaksas, kas saistītas ar darba līguma uzteikumu, salīdzinot ar citām aplūkotajām valstīm, ir samērā nelielas. Latvija ieņem 27.vietu starp 35 valstīm Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Zemākas atlaišanas izmaksas ir tādās Rietumeiropas valstīs kā Lielbritānija, Šveice un Īrija. Savukārt Lietuva ir ierindojusies 22.vietā. 3 valstis ar augstākajām darbinieku atlaišanas izmaksām ir Itālija (ar ļoti ievērojamu "atrāvienu" no 2.vietas), Beļģija un Zviedrija.
Darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu
No "Deloitte" veiktā pētījuma izriet, ka Latvijā, tāpat kā dažās citās aplūkotā reģiona valstīs, darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu bez objektīva un / vai ekonomiska iemesla. Prakse liecina, ka šādos gadījumos parasti darba devējs un darbinieks abpusēji vienojas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, parasti izmaksājot darbiniekam kompensāciju. Lielākajā daļā valstu – 30 no 35 pētītajām valstīm – normatīvajā regulējumā ir atļauts atbrīvot darbinieku bez objektīva un / vai ekonomiska iemesla, tomēr tas darba devējam izmaksā ievērojami vairāk. Savukārt citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Rumānijā, izmaksas būtiski nemainās, neskatoties uz to, vai darba līgums uzteikts, pamatojoties uz objektīvu un / vai ekonomisku iemeslu, vai nē.
Darba likumā (DL) paredzēti vairāki gadījumi, kad darba devējs Latvijā ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Tāpat darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nepiekrīt turpināt darba tiesiskās attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
Darbinieku aizsardzība
No "Deloitte" pētījuma un prakses secināms: lai gan darba devēja izmaksas saistībā ar darba līguma uzteikumu Latvijā ir salīdzinoši nelielas, darbinieki šeit ir labāk pasargāti, nekā citās pētījumā aplūkotajās valstīs, jo Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kurās darba devējs nedrīkst uzteikt darba līgumu, neesot apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
Ja darba devējs vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, nepastāvot minētajiem apstākļiem, vienīgā iespēja ir vienoties ar darbinieku izbeigt darba tiesiskās attiecības. Tas savukārt nozīmē, ka darba devējam jārēķinās ar lielāku darbiniekam izmaksājamo kompensāciju.
Tāpat darba devējam Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzteikt darba līgumu ar grūtnieci vai sievieti pēcdzemdību periodā, personu ar invaliditāti vai darbinieku darbnespējas vai atvaļinājuma laikā. Turklāt darba ņēmējam Latvijā ir plašas iespējas apstrīdēt darba devēja uzteikumu un aizstāvēt savas tiesības Valsts darba inspekcijā un tiesā.
Jāņem vērā, ka korekcijas darbinieku atbrīvošanas izmaksās un termiņos var radīt arī darbinieku arodbiedrības vai koplīguma esamība. Tas var radīt papildu kompensācijas un ilgāku darba devēja uzteikuma termiņu darba līguma uzteikuma saskaņošanai ar arodbiedrību. Līdz ar to darbinieks ir labāk aizsargāts, ja ir arodbiedrības biedrs vai starp darbiniekiem un darba devēju noslēgts koplīgums, kurā paredzēti darbiniekiem labvēlīgāki noteikumi darba līguma uzteikumam. Jānorāda, ka šādi gadījumi pētījumā nav analizēti.
Pētījumā arī nav ņemts vērā apstāklis, ka nereti darba devējs, vēloties iespējami ātri un bez liekas publicitātes izbeigt darba tiesiskās attiecības ar konkrētu darbinieku, izvēlas samaksāt darba ņēmējam lielāku kompensāciju, nekā paredzēts DL. Tādējādi izmaksas, kas izriet no darba devēja uzteikuma, ir atkarīgas no katra konkrētā gadījuma.
"Deloitte" pētījuma pilnu tekstu un saistītos dokumentus iespējams aplūkot "Deloitte Latvia" mājas lapā.