Riski norēķinos ar ārvalstu sadarbības partneriem
2016-01-06
Elīna Vilde, ZAB "Eversheds Bitāns"
Viens no perspektīvākajiem Latvijas un Eiropas uzņēmēju eksporta tirgiem šobrīd ir Āzijas reģions. Neraugoties uz savstarpējiem izaicinājumiem, arī ārvalstu un Āzijas uzņēmēji arvien biežāk tiecas pēc biznesa darījumiem Eiropas Savienībā. Lai arī pastāv abpusēja vēlme sadarboties, bieži vien izrādās, ka ārvalstu sadarbības partneru biznesa stils ir pārāk atšķirīgs no Rietumeiropā ierastā. Ārvalstu, it īpaši Āzijas, uzņēmējiem trūkst izpratnes par mums pazīstamajām uzņēmējdarbības metodēm, izmantoto terminoloģiju, tiesībām u.tml. Netrūkst arī negodprātīgu uzņēmēju.
Uzsākot biznesa attiecības ar vietējiem vai ārvalstu partneriem, vienmēr pastāv zināms risks, it īpaši sadarbības sākumā, vai darījums būs veiksmīgs. Komersantam ir jārēķinās ar iespēju, ka prece netiks piegādāta vai ka tai nebūs atbilstoša kvalitāte, kā arī ka pasūtītājs par piegādāto preci nesamaksās. Kā mazināt šos riskus?
Komersanti norāda, ka vismazāk problēmu ir ar darījumiem Rietumeiropas ietvaros. Lai arī šeit netrūkst krāpniecības gadījumu, biznesa kultūra tomēr ir labā līmenī un norēķini visbiežāk problēmas nesagādā. Situācija ir atšķirīga, ja sadarbība ved ārpus Eiropas Savienības teritorijām, it īpaši Āzijas reģionā. Ārvalstu tirgos ir izplatīti krāpniecības gadījumi, kad pasūtītājs nenorēķinās ar ražotāju par piegādātajām kravām. Lai arī no negodīgiem darījumu partneriem ne vienmēr ir iespējams izvairīties, vairāki ražotāji norāda, ka tie atsakās pieņemt pasūtījumus ar pēcapmaksu un piekrīt sadarboties tikai tad, ja partneris ir gatavs veikt maksājumus avansā. Pieprasot priekšapmaksu 100% vai 90% apmērā, ražotāji cer izvairīties no riska, ka pasūtītājs nesamaksās par piegādāto kravu.
Citi ražotāji savukārt norāda, ka lielā konkurence tirgū piespiež tos būt elastīgiem arī sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Tas nozīmē, ka priekšapmaksas pieprasīšana ne vienmēr ir iespējama, proti, pasūtītāji ne vienmēr ir gatavi veikt pilnu samaksu par preci pirms tās saņemšanas. Šī iemesla dēļ komersantiem ir nepieciešams meklēt citus risinājumus savu tiesību aizsardzībai.
Ja uzņēmumam nākas pieņemt lēmumu, piemēram, par valdes vai padomes locekļu maiņu, tam nepieciešams apstiprinājums – protokols, kas pierāda lēmuma gaitu un ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā. Tomēr praksē ir vēl vairākas situācijas, kurās protokola nozīme ir tikpat būtiska. Apskatām, kas ir protokols, kad tas jāsagatavo un kā jānoformē.
Lietvedība
06:00, 14. Mar. 2024
Turpinot tēmu par datu aizsardzības sistēmas ieviešanu organizācijā, šajā daļā tiks aplūkoti organizatorisko pasākumu ieviešanas, datu aizsardzības incidentu kontroles un drošības jautājumi atbilstoši regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Lietvedība
09:00, 5. Mar. 2024
Lai arī kļūdas pieļaujamība elektronisko dokumentu laikā šķiet visai neiespējama, tomēr kļūdas gadās. Kā labot ieviesušās kļūdas, lai dokuments nezaudētu juridisko spēku?
Lietvedība
06:00, 1. Mar. 2024
Lai personāla dokumentu aprites gaitā nerastos problēmas, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem – dokumentu formātam, glabāšanas nosacījumiem, datu apstrādes drošībai un parakstu juridiskajam spēkam. Īpaši noteikumi jāievēro gadījumā, ja darba attiecības tiek slēgtas ar darbinieku, kurš atrodas ārvalstīs. Vērtēsim šos aspektus, sniedzot praktiskus ieteikumus, to alternatīvas un minimālās prasības.
Lietvedība
06:00, 23. Feb. 2024
Uzņēmumi ikdienā bieži vien sastopas ar nepieciešamību gatavot dokumentus svešvalodā. Tā kā uzņēmumi uztur sadarbību ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem un piesaista darba spēku no ārvalstīm, kā arī nereti uzņēmuma pārvaldes institūciju pārstāvji labāk pārzina, piemēram, angļu valodu, rodas jautājums, kuriem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem obligāti jābūt latviešu valodā, bet kuri var tikt sagatavoti svešvalodā, neieguldot resursus tulkojuma nodrošināšanā?
Šobrīd strādājam digitālajā vidē, tāpēc, no vienas puses, rodas daudz dažādu datu, bet, no otras puses, dati ir dažādos formātos, tiem ir noteikti dažādi ierobežojumi, kas padara tos grūti izmantojamus. Lai risinātu šīs problēmas un padarītu datus pieejamus, šobrīd tiek strādāts pie jauna Eiropas Savienības Datu pārvaldības akta transponēšanas Latvijā un citās dalībvalstīs.
Lietvedība
06:00, 10. Jan. 2024
Mēdz būt situācijas, ka patērētājs vēlas atgriezt naudu par iegādāto preci/pakalpojumu, pamatojoties uz to, ka prece/pakalpojums neatbilst kādiem kritērijiem. Taču, slēdzot līgumu ar preces/pakalpojuma piegādātāju/sniedzēju, sākotnēji nav atrunāti precīzi naudas atgriešanas nosacījumi vai kārtība, kādā abas puses var lauzt līgumu. Kādos gadījumos var uzskatīt, ka līgums starp komersantu un klientu/patērētāju ir noslēgts, neievērojot līgumslēdzēju pušu vienlīdzības principus?
Lietvedība
06:00, 27. Dec. 2023
Lai veiktu sadarbību ar piegādātājiem, nepieciešams noslēgt piegādes līgumu, tomēr tā forma un saturs mēdz būt ļoti dažādi. Nepieciešams apzināties katras konkrētās situācijas apstākļus un riskus un piegādes līgumos iekļaut vajadzīgos aspektus.
Klausies
Lietvedība
06:00, 11. Dec. 2023
Līgums par preču izplatīšanu ir vienošanās starp divām vai vairāk pusēm, kas nosaka preču izplatīšanas noteikumus un nosacījumus. Šis līguma veids ir plaši izplatīts pasaulē, tomēr vēl aizvien iesaistītajām pusēm ir daudz neskaidru jautājumu. Apskatām, kas ir šī līguma galvenie elementi, kuri normatīvie akti to regulē un kā šis līguma veids atšķiras no citiem.
Lietvedība
10:00, 22. Nov. 2023
Likums neaizliedz nedz darba devējam, nedz darba ņēmējam sagatavot un izsūtīt darba uzteikumu elektroniskā formātā, taču darba uzteikums e-pastā bez e-paraksta, ja par šādu kārtību nav bijusi iepriekšēja vienošanās, darbiniekam nav saistošs.
Lietvedība
08:13, 9. Nov. 2023
Mūsdienās ar vien biežāk dokumentu un failu glabāšanai tiek izmantoti mākoņpakalpojumi – to var izmantot bezmaksas un glabāt informāciju lielos apjoms. Taču vai tas ir droši? Vai ir jāslēdz atsevišķs līgums ar mākoņpakalpojumu sniedzēju, lai varētu pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, ja faili ir nozaudēti, izdzēsti vai nozagti?
Lietvedība
08:27, 2. Nov. 2023
2023.gada 5.aprīlī stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā (AL) un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā (AKPL), ieviešot vairākas būtiskas izmaiņas saistībā ar autordarbu izmantošanu. Izskatīsim, kādi nosacījumi jāparedz jaunajos autoratlīdzības līgumos un kādas izmaiņas jāveic esošajos līgumos atbilstoši grozījumiem.
Lietvedība
06:00, 16. Okt. 2023
Likumā ir noteikti personāla dokumenti ar arhīvisko vērtību, proti, dokumenti, kuri jāglabā uzņēmuma arhīvā ilgstoši. Šādu dokumentu nav daudz, bet situācijās, kad darba devēja un darbinieka strīds nonāk līdz tiesai, var rasties nepieciešamība arī pēc citiem dokumentiem un pierādījumiem. Kādi dokumenti jāsaglabā un jāsaskaņo ar darbinieku? Vai tas noteikti jādara papīra formātā vai arī to iespējams darīt e-vidē?
Šajā rakstā aplūkotie jautājumi var būt noderīgi gan uzņēmumiem, kas jebkādā formā sadarbojas ar konkurentiem, gan arī tiem, kas iesaistās pētniecības, izstrādes vai specializācijas līgumos.
Lietvedība
06:00, 23. Aug. 2023
Vispārīgā izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Neskatoties uz šķietami vienkāršo juridisko skaidrojumu, pastāv dažas nianses, kuras ir vērts ņemt vērā, noslēdzot dāvinājuma līgumu.