Ikvienam uzņēmējam zināms, ka dažādi līgumi jālasa rūpīgi, neizlaižot arī mazos burtiņus. Apkoposim dažus būtiskākos aspektus, kam vēlams pievērst uzmanību un ko vajadzētu noregulēt telpu nomas līgumā no nomnieka puses!

Pamatu pamats

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam ēku vai telpas nav atļauts izmantot neatbilstoši konkrētās pašvaldības būvvaldē saskaņotajam lietošanas veidam. Pirms līguma noslēgšanas nomniekam jāpārliecinās, vai nomātās telpas atļauts izmantot biroja vajadzībām. Tas ir svarīgi gadījumos, kad izvēlētās telpas atrodas dzīvojamā ēkā, līdz ar to tām jābūt noteiktam izmantošanas veidam. Biroju nevar iekārtot dzīvoklī vai dzīvojamā ēkā, nemainot lietošanas veidu uz nedzīvojamām telpām. Biroja telpu gadījumā vienmēr piemērojams nomas, nevis īres tiesiskais regulējums.

Telpu nomas tiesiskās attiecības regulētas Civillikumā (CL). Noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu telpu lietošanu. Saskaņā ar CL 2124. pantu tiklīdz abas puses vienojas par nomas līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par nomas priekšmetu un nomas maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.

Telpu iznomātājam nav jābūt to īpašniekam. Iznomāt var ikviens, kam pieder lietošanas tiesības. Arī pats nomnieks var savas nomātās telpas nodot citam, bet tikai ar telpu iznomātāja noteiktu piekrišanu. Šādā gadījumā veidojas apakšnomas attiecības. Nomnieks, nododot telpas tālāk trešajai personai, nedrīkst:

  • rīkoties ar viltu un par sliktu pirmajam iznomātājam;
  • nodot telpas citādai lietošanai, nekā viņš pats tās ieguvis;
  • nodot telpas uz ilgāku laiku par viņa paša nomas laiku.