Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu (EST) prakses!

Šā gada 15.maijā EST pasludināja spriedumu lietā C-235/18 (“Vega International”) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu darījumam, kurā uzņēmums nodod dažādu degvielas piegādātāju degvielas kartes saviem meitas uzņēmumiem – darījumu partneriem, kuru juridiskās adreses ir dažādās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Šis spriedums ir būtisks ne tikai uzņēmumiem, kas degvielas kartes nodod citiem uzņēmumiem, piemēram, līzinga sabiedrībām vai transporta sabiedrībām, bet arī sabiedrībām, kas izsniedz kartes norēķiniem par degvielas uzpildi vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādi (ieskaitot starpniekus), un sabiedrībām, kas ir degvielas faktiskie patērētāji, tas ir, faktiski iepilda degvielu savos transportlīdzekļos vai veic citus pirkumus, vai saņem pakalpojumus degvielas uzpildes stacijās, izmantojot saņemtās degvielas kartes.