Medijos ik dienas tiek publicēts saturs, kas aizsargājams ar autortiesībām, tomēr izdevējiem un satura veidotājiem nav pieļaujama visatļautība. Vienlaikus arī autoru tiesības nav neierobežotas, un likumdevējs ir ieviesis mehānismus, kas nodrošina veselīgu proporcionalitāti.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta (AT) 2016.gada spriedumā lietā Nr.SKC-[B]/2016 [1], kas izskatīta slēgtā tiesas sēdē, aizskartā persona ir cēlusi tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un autortiesību pārkāpuma radītā morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Prasītāja lūgusi tiesu konstatēt autortiesību pārkāpumu par viņas radīto un tālāk prettiesiski reproducēto un plašsaziņas līdzeklī publiskoto fotogrāfiju un piedzīt no laikraksta izdevēja zaudējumu atlīdzību, kā arī morālā kaitējuma kompensāciju un tiesāšanās izdevumus.

Lietas būtība

Laikrakstā pie raksta tika publicēts attēls, kas iekļāva vairākus autortiesību objektus, proti, fotogrāfijas. Visas 3 fotogrāfijas, kas sabiedrībai kļuvušas daļēji pieejamas, ir prasītājas radošās darbības rezultātā radīti darbi, kas tiek aizsargāti kā autortiesību objekti. Laikrakstā un portālā pie raksta samazinātā izmērā atkārtoti publicēts šis attēls, kas iekļāvis ar autortiesībām aizsargājamos darbus. Minētās fotogrāfijas nekad nav nodotas trešajām personām, un fotogrāfiju autore nav devusi piekrišanu, lai tās kļūtu pieejamas sabiedrībai.