Jau vairāk nekā pirms 10 gadiem – 01.02.2004., stājoties spēkā Administratīvā procesa likumam (APL), Latvijā tika ieviests jauns tiesību institūts – uzziņa par savām tiesībām (uzziņa). Šis institūts tika uzskatīts par inovatīvu un unikālu, jo citu valstu administratīvajos procesos tas nav tik skaidri reglamentēts. Ar tiesībām uz uzziņu privātpersona īsteno savas konstitucionālās tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 90.pantā – ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ko šis institūts nozīmē un kā to izmantot?

Kas ir uzziņa un kad to var saņemt?

APL, kurā reglamentēts uzziņas institūts, nav sniegta uzziņas definīcija. No likumā ietvertā uzziņas regulējuma un Augstākās tiesas nolēmumiem par uzziņām var secināt, ka uzziņu varētu skaidrot kā:

  • atbildi uz uzdoto jautājumu par neskaidru tiesisko situāciju, norādot, kā konkrētajos apstākļos ir piemērojamas tiesību normas;
  • kompetentās iestādes viedokli par to, kā tā juridiski vērtē konkrēto faktisko situāciju;
  • iestādes skaidrojumu par privātpersonas tiesībām un pienākumiem konkrētā tiesiskajā situācijā.

Tādējādi arī uzziņa, līdzīgi kā juridiskā palīdzība, ir instruments, ko var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot kāda normatīvā akta noteikumus tieši konkrētajā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Tās mērķis ir dot iespēju personai plānot savu tālāko rīcību, nebaidoties, vai tā pati ir pareizi sapratusi tiesību normas.