Kopš 2015.gada Darba likumā (DL) noteikts, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku. Lai gan pagājuši gandrīz pieci gadi, jaunā kārtība joprojām nav ieguvusi skaidras aprises.

2015.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi DL 149.panta 5.daļā, kardināli mainot regulējumu par neizmantotā atvaļinājuma dzēšanu. Līdz tam saskaņā ar tā laika tiesu praksi uz nākamo atvaļinājuma periodu (gadu) varēja pārcelt tikai pusi no ikgadējā atvaļinājuma (parasti – divas nedēļas), turklāt to varēja veikt tikai vienu reizi – pārējais neizmantotais atvaļinājums tika dzēsts. Sākot no 2015.gada, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku.

Tā kā šobrīd vēl nav pieņemti pietiekami daudz nepārsūdzami spriedumi strīdos par kompensāciju neizmantotā atvaļinājuma dēļ, kuros tiktu interpretēta minētā DL norma pēc 2015.gada grozījumiem, daži būtiski jautājumi par apstākļiem, kad darbiniekam šāda kompensācija pienākas, kā arī laiku, kas dod tiesības uz šo kompensāciju, joprojām ir neskaidri. Piemēram, publiski pieejamajā tiesu praksē nav atrodama atbilde uz jautājumu, vai 2015.gada DL grozījumiem piemīt atpakaļejošs spēks, proti, vai jaunā DL kārtība būtu attiecināma arī uz jau noilgušiem darbinieka prasījumiem par kompensācijas piešķiršanu par neizmantoto atvaļinājumu.